Saldus mākslas un mūzikas skola
Stikloto konstrukciju ražošana un uzstādīšana Saldus, 2011.-2013.  
Vesterdālas Komunikācijas skola
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Søndre kvartal, Oslo, Norvēģija. 2011. .
Žirafu mītne
Jaunbūve Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, 2007.  
Saldus mākslas un mūzikas skola
Būvniecība Saldus, 2011. - 2013.
Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centrs
Stikloto konstrukciju ražošana un uzstādīšana, Rēzekne, 2011.- 2013.  
Biroja ēka
Stikloto būvkonstrukciju izgatavošana un uzstādīšana Rīga, Latvija 2013/2014
Kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Rekonstrukcija, restaurācija Rīga, 2011.-2013.
"AZ Jan Palfinj" hospitāļa rekonstrukcija
Stiklotas ALU būvkonstrukcijas - logi un fasāde. Ģente (Gent),Beļģija.2014.-2015.
VEF ražošanas korpusa rekonstrukcija (1.kārta)
Rekonstrukcija. Rīga, Brīvības iela 214i, bijusī  VEF ražošanas korpusu teritorija. Darbu izpildes terminš: 16 mēneši.
Centrālā dzelzceļa stacija Rīgā
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Rīga, 2002/03.
Zemās grīdas tramvaju depo apkopes cehs
Būvniecība Rīga, 2012./2013  
Valsts policijas Latgales reģiona ēkas
Būvniecība un rekonstrukcija Daugavpils cietoksnis, 2011. -2013. izpildes termiņš - 17 mēneši. Pasūtītājs: a/s "Valsts nekustamie īpašumi".
Dzīvojamās ēkas "Lillohagen"
Stikloto konstrukciju ražošana un uzstādīšana Oslo, Norvēģija 2012.-2013.
Robežšķērsošanas vieta „Vientuļi”
Būvniecība Vientuļi, Vecuma pagasts 2014./2015.
Biroju komplekss "Citadele"
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Rīga, 2007./08.
Viesnīca „Maritim”
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Rīga, 2000.
SIA "Getliņi EKO" siltumnīca dārzeņu audzēšanai
Būvniecība. Darbu izpilde: 2017.gada pavasaris
Kjennas skola
Kjennas skola ( Kjenn Skole), Norvēģija. 2012. Vidusskolas un bērnudārza kompleksa renovācija.
Biroja ēka
Rekonstrukcija Rīga, 2013/2014        
Biroju ēka
Stiklotu fasāžu konstrukciju projektēšana un montāža. Dramensveien 134,Oslo, Norvēģija. 2015.
Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centrs
Būvniecība Rēzekne, 2011.- 2013.
Radiotehniskā torņa postenis
Rekonstrukcija Lielvārde, Latvija 2013.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Gobas un Gaigalas ielā
Projektēšana un būvniecība. 2012. -2013.gads Pasūtītājs: SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" Projektētājs: SIA "Gints un kolēģi" Būvniecība: Pilnsabiedrība  "Arčers un Moduls - Rīga "
Rīgas Doms
Torņa nostiprināšana un restaurācija. 2014./2015.
Biroja ēka
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Rosenkrantz gate 16-18,Oslo (Norvēģija). 2010./11.  
"Siemens" biroja ēka
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Oslo,Norvēģija. 012/14.  
Biroju un tirdzniecības centrs "Tērbata"
Stiklotas alumīnija būvkonstrukcijas. Rīga, 2004.

2014.gada augusta izskaņā atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltne jeb Gaismas pils. Lieki atkārtoties un piesaukt visus tos faktus un īpašības, ar ko šī celtne ir  nozīmīga Latvijai. Gaismas pils cēlusies un celta ar fundamentāliem, jau vēsturiskiem, stāstiem – sākot no idejas lolojuma līdz pat ēkas atklāšanai.  

Savs stāsts, kas laikam ejot, kļūs arvien vērtīgāks, ir arī katram ēkas tapšanā iesaistītajam būvniekam. Uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums pret celtni un tās ideju – atcerēties un fiksēt laiku, ko nostrādājām šajā objektā kā būvniecības apakšuzņēmēji, iecementēt cilvēkus un viņu atmiņas uzņēmuma vēsturē.

Šeit pieejamais apkopojums nepretendē uz profesionālu procesa un tehnoloģiju iztirzājumu. Tās ir ēkas būvniecībā iesaistīto „Arčers” speciālistu atmiņas, sajūtas un skats uz padarītā apjomu un izpildījumu jau ar neliela laika atkāpi, kas, iespējams, noberž  negludumus un liek pabalēt klātbūtnes spilgtajām krāsām, taču rada kopskatu un pirmo iespaidu par darbu , ko „Arčers” paveica jaunbūves tapšanā, kā arī ļauj pārliecināties par to, kādu meistarības skolu izgājis katrs grandiozajā būvniecības procesā  iesaistītais celtnieks.

„Arčers” bibliotēkas jaunbūvē strādāja kā būvniecības un stikloto fasāžu montēšanas apakšuzņēmējs. Pirmie darbu objektā  2009.gada rudenī  sāka „Arčers” mūrētāji , kuriem 2011.gada vasarā  piebiedrojās ģipškartona starpsienu būvētāji, vēlāk arī   stikloto būvkonstrukciju montētāji. Arčerieši objektā kopumā nostrādāja 1500 dienu jeb gandrīz 4,5 gadus.

 

• Gaismas pils idejas un projekta autors – Gunārs Birkerts. Projekts tapis sadarbībā ar vienu no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Modri Ģelzi.

 
• LR Saeima 2002.gadā pieņēma likumu par LNB būvniecību.
Objekta pasūtītājs – LR Kultūras ministrija.

• Būvnieki – pilnsabiedrība „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” ( AS „RBSSKALS”, SIA „Re&Re”, SIA „Skonto Būve”).
 
• Visos darbos, cik vien iespējams, izmantoti Latvijā ražotie materiāli – piemēram, celtniecības armatūra, transportbetons, mūrjava, stikla paketes u. c.

• Būvuzraudzība –„Hill International”.
.
• Būvniecības ilgums: 2008.-2013.gada decembris. Objekta oficiālā atklāšana – 2014.gada augusts.
 
 
SIA „Arčers” būvniecības projektu vadītājs Aigars Jekals bija atbildīgs par uzņēmuma līguma ietvaros noslēgto darbu apjomu izpildi – projektēšanu, būvniecību un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.

Būvniecības darbi – vertikālo konstrukciju izbūve visas ēkas augstumā no Fibo blokiem un riģipša. Riģipša darbu montāžai „Arčers” piesaistīja arī divus apakšuzņēmumus.

Būvniecības grupa strādāja divu „Arčers” būvdarbu vadītāju uzraudzībā: Jānis Krūmiņš koordinēja visas grupas darbu un rasēja mūra sienas šķērsgriezumus un pretskatus. Pašu būvniecības procesu uzraudzīja Raitis Šteinbergs. Rasēšanai talkā nāca vēl četri pieaicināti projektētāji. Ģipškartona konstrukciju rasēšanas un  montēšanas  procesā nozīmīgs bija projektētāju Sanda Bērziņa un Pētera Korica padarītā darba apjoms.  Lai ģipškartons tiktu  samontēts precīzi projekta nosacījumiem, esošajos priekšrakstos  bija nepieciešamas vairākas modifikācijas, bet ar laiku bija  jāuzņemas arī visa ģipškartona montēšanas projekta koordinēšana.

Savukārt 45 cilvēku komandas stikloto konstrukciju montēšanas darbus uzraudzīja uzņēmuma projektu vadītājs Gatis Brēķis. 2,5 gadu laikā uzstādītas iekšējās un ārējās stiklotās konstrukcijas ēkas Pārdaugavas pusē. „Arčers” speciālistu veikums un meistarības pārbaude  ir arī celtnes augšējā stiklotā spice.

Līgumu par būvdarbu uzsākšanu „Arčers” noslēdza 2009.gada vasarā, bet praktiski objektā sāka strādāt tā paša gada oktobrī. Lieki teikt, ka ēkas būvniecības procesā celtnieki saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, bet rezultātā ieguva jaunas iemaņas un pieredzi.

Projekta vadītāja Aigara Jekala personīgais  izaicinājums šajā periodā bija fakts, ka paralēli „Arčers” dalībai bibliotēkas būvniecībā, Aigara uzraudzībā tika rekonstruēta  arī kultūras pils „Ziemeļblāzma” un tās tuvākā apkārtne. Periods no 2010. gada vasaras  līdz pat 2012.gada pavasarim, kad „Ziemeļblāzma” tika nodota ekspluatācijā, bija izaicinājums un pārbaudījums viņa darba spējām un prasmei vienlaikus organizēt darbus divu apjomīgu, taču atšķirīgu projektu realizācijai. Lielā mērā tas bija iespējams pateicoties lieliskajam komandas darbam gan bibliotēkas jaunceltnē Rīgas centrā, gan objektā Vecmīlgrāvī. Tomēr bibliotēkā būvniekiem darbu organizēšanā un izpildē bijis vēl kāds noderīgs palīgs.


Projekta vadītājs Aigars Jekals

 

FIDIC – būvniecības procesa perspektīva Latvijā

Aigars Jekals:

„Strādājot šā apjomīgā projekta realizācijā, pirmo reizi saskāros ar  Starptautiskās Inženierkonsultantu asociācijas (FIDIC)  „Sarkanās grāmatas līguma nosacījumiem, ko varētu salīdzināt ar ceļu satiksmes noteikumiem. Tajā paredzētas un aprakstītas  tiesības un pienākumi visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Latvijā pagaidām šos noteikumus plaši nepielieto, bet, domājams, ka nākotnē pēc tiem būs jāstrādā visiem būvniecības uzņēmumiem, īpaši, ja tie īstenos apjomīgus projektus. Liela apjoma būvobjektā jābūt precīzi definētiem un skaidriem katra  pienākumiem un darba uzdevumiem, lai iespējamo konfliktu gadījumā netērētu laiku neauglīgās diskusijās, bet strīdi tiktu risināti, ņemot vērā katra būvniecības procesā iesaistītā precīzi paredzēto un noteikto atbildību. Pēc FIDIC noteikumiem, ar pasūtītāju bija jāsaskaņo arī visi iestrādājamie materiāli un izmantotās tehnoloģijas, pēc tiem arī tika vērtēts un pieņemts padarītais darbs.”

 

Materiālu pārvietošana – ar bobsleja pilota izveicību!

Arī striktu noteikumu esamība nevienu nav pasargājusi no nepieciešamības pārvarēt dažādus izaicinājumus un grūtības, kas tik specifiskā objektā ir neizbēgami. Piemēram, būvmateriālu pārvietošana.
 
Aigars Jekals:
„Laikā, kad jaunceltnes 4.stāva izbūves procesā sākās betonēšana, mēs 1. stāvā sākām mūrēšanas darbus. Ja pats mūrēšanas process nebija īpaši sarežģīts, tad to nevarētu teikt par pašu šo darbu organizāciju. Lai  sāktu procesu , vispirms bija jāsaskaņo un jāuzstāda visas darbam nepieciešamās sastatnes un atbalsta konstrukcijas. Bija jārēķinās ar faktu, ka ēkas plašuma dēļ būvniecībā izmantojamos materiālus  jāpārvieto un jātransportē lielos attālumos, strikti ievērojot noteikumus par  pieļaujamām slodzēm – ko, kur un cik daudz drīkst novietot. Arī šie parametri bija iepriekš jāsaskaņo. Pati ēka ir apmēram 140 m gara, un brīžiem materiāli bija jāpārvieto gandrīz kā bobsleja trasē – no viena punkta līdz otram apbraucot jau esošos būvelementus, sastatnes un pārvarot līmeņu starpības. Ēkā bija zonas, kur materiālu piegāde bija ļoti sarežģīta. Ar pasūtītāju saskaņojām  pārvietošanas shēmas, pašus materiālus un to iebūves principus. Pirms procesa uzsākšanas detalizēti izstrādājām darba rasējumus, precīzi paredzot - kādi darbi, kur un kādā veidā tiks darīti. Tikai tad, kad bija saņemtas nepieciešamās atļaujas, varējām sākt praktisko būvniecības procesu.”
Projekta vadītājs atzīst, ka sarežģīti esot bijis tikai pirmos mēnešus. Līdz ar sistēmas apgūšanu, krājusies arī pieredze, un darbs iegājis normālā režīmā.
 

Precīza darbu koordinācija – drošības pamatu pamats

Aigars Jekals:

„Katru rītu sapulcē būvnieki saņēma precīzus norādījumus -  kurā vietā todien strādās un kādus darbus veiks. Tas bija ļoti būtiski, jo tādējādi šajās darbu zonās tika gādāts arī par darba drošību. Strikto nosacījumu ieguvumi ātri vien bija redzami, piemēram, kad darbu veikšanai bija nepieciešama smagu materiālu pārvietošana – bez precīzas darbu koordinācijas tas nebūtu iespējams.”

Pieredzējušais projekta vadītājs atzīst, ka darba drošības prasības objektā bija ļoti stingras. Viņš uzskata, ka  šo drošības sistēmu vajadzētu pārņemt un pielietot citos apjomīgos būvobjektos visā valstī. Ņemot vērā objekta specifiku un apjomus, būvniecībā iesaistīto cilvēku skaitu, ēkas izbūves  laikā nenotika neviens smags nelaimes gadījums. Tas ir ļoti labs darba drošības līmeņa rādītājs.

Darba aizsardzības dzelžainās prasības atceras visi komandas dalībnieki un piemetina, ka tās ievērot arčeriešiem bijis salīdzinoši viegli, jo pieraduši  pie striktām uzņēmuma iekšējās darba aizsardzības sistēmas prasībām. Darba aizsardzības noteikumu ievērošanas pārbaudes notikušas nepārtraukti. Līdztekus pastāvīgajai būvdarbu kontrolei, ko veica gan ģenerāluzņēmēja projekta un būvdarbu vadītāji, gan būvuzraugi un autoruzraugi, nemitīgi tika uzraudzīts arī viss, kas attiecas uz droša darba nosacījumiem – objektā nepārtraukti staigāja un procesu fotografēja divi ģenerāluzņēmēja darba aizsardzības speciālisti, kas ik pa laikam piestādīja rēķinus par fiksētajiem pārkāpumiem. Ar gandarījumu arčerieši atzīmē, ka arī šī nepārtrauktā uzraudzība izturēta godam, bez atkārtotiem pārkāpumu fiksējumiem un nepieciešamības maksāt soda naudas.


  

Palika meistari ar atbildību

Būvnieki arī atzīst, ka ļoti daudz kas bija atkarīgs no katra strādājošā atbildības un izpratnes par procesu kopsakarībām.

Aigars Jekals:
"Ja pasūtītājs darba izpildītājam precīzi un skaidri definē savas prasības, tad liela daļa iespējamo problēmu atkrīt automātiski. Daudz ko uztver kā pašsaprotamu, izpaliek lieku jautājumu un pie sistēmas pierod. Protams, gadījās arī cilvēki, kuri negribēja vai nespēja strādāt pēc striktiem nosacījumiem, no tādiem mēs šķīrāmies. Tādā veidā atsijājās apmēram trešdaļa, bet palika tie, kuri prata un spēja  labi strādāt un kuriem disciplīnas ievērošana nesagādāja problēmas. Mums nebija nepieciešami laimes meklētāji, kuri prot strādāt tikai tādos apstākļos, kuros pašiem nav jāuzņemas ne mazākā atbildība. Nozarē vēl var atrast lieliskus profesionāļus, kuriem var uzticēt darbu tik apjomīgā un sarežģītā objektā. Bibliotēkas jaunceltne ir tam lielisks pierādījums!”

 

Birokrātija garantēja kvalitāti

Būvdarbu vadītājs Raitis Šteinbergs ir viens no tiem, kuri jaunceltnē nostrādāja visu „Arčers” līguma termiņu no pirmās līdz pēdējai dienai. Raitis jokojot saka, ka neviena objekta būvniecības laikā viņa paša dzīvē neesot notikušas tik lielas pārmaiņas, kā strādājot šajā jaunceltnē – bērni izauguši, meita paguvusi iestāties un absolvēt augstskolu, paša veidols spogulī arī esot kļuvis „pieredzējušāks”, taču Raitis  pavisam nopietns kļūst, kad tiek lūgts raksturot paveiktā darba apjomu .

Raitis Šteinbergs:
„Katrs projekta apakšuzņēmējs pats izstrādāja sava darba rasējumus un dokumentāciju, un katram apakšuzņēmējam bija noteikti sava darba uzdevumi. „Arčers” būvnieki mūrēja ēkas ārsienas un starpsienas. Keramzītbloku sienas izbūvējām 2500 m3  jeb apmēram 10 000 m2 kvadrātmetru platībā. Visā ēkā izbūvējām 25 000 m2 ģipškartona starpsienu, bet riģipša starpsienas izbūvējām gandrīz 100 000 m2  platībā, kas ir apmēram 16 vidēja lieluma futbola laukumi.”


Būvdarbu vadītājs Raitis Šteinbergs

Arī Raitim darba gaitā bijuši savi īpašie izaicinājumi un atklājumi:

„Līdz šim objektam  domāju, ka par riģipsi zinu gandrīz visu. Taču atklājās, ka riģipša starpsienu būvniecībā man vēl ir iespējas pilnveidoties un tāpēc daudz nācās ātri iemācīties un apgūt. Bibliotēkas jaunbūvē viss tika būvēts, saskaņā ar „KNAUF” rokasgrāmatu. Katra darba procesa vismazākais posms bija jāapraksta no pirmās skrūves līdz pēdējai. Varbūt to var uzskatīt par lielu birokrātiju, bet nevar neatzīt, ka tas nodrošināja nepieciešamo kvalitātes līmeni. Tas arī procesā maksimāli izslēdza t.s. cilvēcisko faktoru, jo tika izmantots tieši tas materiāls, kas paredzēts rokasgrāmatā, nevis aizstāts ar ko citu vai līdzīgu. Uzskatu, ka tieši stingrie noteikumi ļāva sasniegt patiešām kvalitatīvu rezultātu!”

 
Ar atbildību par katru detaļu

SIA „Arčers” būvdarbu vadītājs Janis Krūmiņš objektā pildīja atbildīgā darbu vadītāja funkcijas un vārds „atbildīgais” precīzi izsaka arī Jāņa darba īpašo lomu un attieksmi visas „Arčers” būvdarbu  komandas saskaņotas darbības panākšanā.
 
Jānis Krūmiņš:
„Būvniecības periodā mūsu pienākums bija ēkas ārsienu un starpsienu mūrēšana. Tie bija dažāda biezuma keramzītbetona bloki, kopumā apmēram 2500 m3. Labākam priekšstatam teikšu, ka tam līdzvērtīgs apjoms  ir apmēram 20 nelielas kotedžu veida privātmājas. Strādājām visā jaunceltnē – sākot no pagrabstāva līdz pat augšējam stāvam. Pēc tam ķērāmies pie ģipškartona starpsienu izbūves, kas arī aptvēra visu objektu. Kopējais apjoms – 25 000 m2  sienu karkasu, kas no abām pusēm lielākoties tika apšūti ar ģipškartonu.
Kopumā objektā pavadījām apmēram 4,5 gadus. Pēdējos liela apjoma mūrēšanas darbus pabeidzām apmēram 2012.gada sākumā. Kā tas tik milzīga apjoma objektos mēdz būt, sākotnējais visas būvniecības kopīgais darbu grafiks tomēr iekavējās, tāpēc tad, kad mums pēc grafika bija paredzēts strādāt 7.stāvā, jaunbūvei bija uzbetonēts tikai 6.stāva pārsegums.”
Pēc Jāņa teiktā, mūrēšanas un ģipškartona sienu izbūves darbos kopumā tika nodarbināti apmēram 100-150 cilvēku, no kuriem apmēram 30 bija mūrnieku un 60 namdaru. Ja attiecīgā perioda darba fronte bija īpaši liela, tad papildus tika iesaistīti vēl apmēram 30 būvspeciālistu. Pēc lielā mūrēšanas apjoma beigām, viena brigāde pabeidza iesāktos, bet līdz galam nepadarītos sīkos darbiņus un veica dažādus papildu darbus.

 


Būvdarbu vadītājs Jānis Krūmiņš

Jānis Krūmiņš:
„Darbs bija fiziski smags, jo bloki nav no vieglajiem ( viena bloka svars ir 12-25 kg, atkarībā no tā biezuma). Mūrējot ārsienas, bija jāstrādā lielā augstumā. Arī aukstumā, kad ziemas java reizēm pat sasala un darbus objektā nevarēja veikt. Sals gan nekādā veidā neiespaidoja vadības grupas darbu, jo jebkādos apstākļos turpinājās darba rasējumu izstrāde, tika saskaņoti dažādi papildu pienākumi, gatavota dažāda nepieciešamā dokumentācija.”

Mūrēšanas darbu koordinēšanai un izpildei vadības grupā sākotnēji pietika ar trim cilvēkiem – Aigara Jekala un Jāņa Krūmiņa atbildība bija dokumentācijas kārtošana, Raitis Šteinbergs koordinēja strādnieku darbu un risināja darba aizsardzības jautājumu loku.

Darba apjoms - milzīgs

Sākoties ģipškartona starpsienu izbūvei, visus vadības grupas pienākumus  mēģināja aptvert Jānis Krūmiņš un Raitis Šteinbergs, taču darba apjoms, kā saka Jānis, bija „nenormāli liels”, tāpēc komandā tika iesaistīta  Tatjana Voskresenska. Darbā tika pieņemti divi projektētāji Sandis Bērziņš un Pēteris Korics, kuru uzdevums bija rasēt un saskaņot ģipškartona sienu darba rasējumus un izpildshēmas.
Būtiski zināt, ka jaunbūvē visu mūrēšanas darbu apjomu paveica divas kompānijas – „Arčers” un „Re&Re 04”, kas mūrēja šahtas. Tomēr 95 - 98% no kopējā mūrēšanas darbu apjoma jaunceltnē paveica „Arčers”.

 

Jānis Krūmiņš atceras:
„Darbu sākām 2009.gada rudenī, taču līdz praktiskajai mūrēšanai bija ilgs dokumentācijas sagatavošanas, iesniegšanas un akceptēšanas process. Noteikti var uzskatīt, ka komandas darbs sākās jau krietni pirms praktiskās būvniecības – bija jāsaņem dažādas izziņas no valsts iestādēm, jāgatavo pēdējo gadu kompānijas finanšu pārskati, dokumenti, kas apliecina uzņēmuma labo reputāciju, jāizstrādā un jāiesniedz darba procesa metodoloģija, ieskaitot precīzu paredzēto instrumentu sarakstu, nodarbināto skaitu u.c. dokumentus. Bija rūpīgi un atbildīgi jāaizpilda darba drošības dažādās veidlapas. Viss šis process, ieskaitot saskaņošanas procedūras, aizņēma gandrīz 3 mēnešus.

Savukārt pirms mūrēšanas bija jāizstrādā darbu rasējumi – katras sienas notinums (pretskats) ar visiem izmēriem, uzrādot armatūras, enkurojuma vietas, inženierkomunikācijām paredzētos atvērumus un pārsedzes virs atvērumiem. Katrai sienai bija savs numurs un tabulā pie rasējuma bija jānorāda sienas laukums, kubikmetru apjoms, pārsedžu izmērs un daudzums. Tas bija ļoti skrupulozs rasēšanas darbs, kas man prasīja apmēram pusotru gadu (neskaitot papildu apjomus un rasējumu koriģēšanas), jo pirms tam nācās apgūt rasēšanas programmu AutoCad.



Būvniecība ir arī dokumentācijas kārtošana

Jānis vaļsirdīgi atzīst, ka viņa līdzšinējā darba pieredzē no 2003.gada, tamlīdzīgas specifikas un apjoma darbs nebija veikts. Sākums bijis smags.

Jānis Krūmiņš:
„Nezinājām, no kura gala  darbiem ķerties klāt -  kuri būtu darāmi vispirms un kuri varētu pagaidīt. Nebijām pārliecināti, vai pietiks ar mūsu cilvēkresursiem. Katru dienu bija objekta sapulces, katru dienu jāaizpilda neskaitāmas veidlapas par plānotajiem un paveiktajiem darbiem, par nodarbināto skaitu, atvestajiem materiāliem, jāaizpilda darba aizsardzības dokumenti, darbu pārbaudes akti, jāizstrādā rasējumi utt.”
Jānis lēš, ka rasējumu sagatavošana un dokumentācijas saskaņošana aizņēmusi vairāk nekā pusi no viņa darba apjoma, precīzāka proporcija varot būt 65:35.


Attēlā - no kreisās projektētājs Sandis Bērziņš un būvdarbu vadītājs Jānis Krūmiņš jau uzņēmuma "Arčers" birojā ievieš kārtību nelielā daļā no  izmantotās objekta  dokumentācijas.


 Jānis Krūmiņš:
„Gandrīz katrai objektā nodarbinātajai būvfirmai, kas veica liela apjoma darbus, divi cilvēki strādāja kā būvdarbu vadītāji un koordinatori, bet 3-5 cilvēki objektā strādāja tikai ar dokumentāciju. Bija firmas, kurās vēl bez šiem resursiem objektam nepieciešamos rasējumus izstrādāja rasētāji birojos. Visu minēto darbu veikšanai bija nepieciešams milzīgs cilvēku resurss - gan strādnieki, gan administratīvais sastāvs.”

 
Jaunas zināšanas, zelta pieredze un bonuss nākotnei

Arī Jānis uzsver, ka ģipškartona sienu izbūve veikta pēc” KNAUF” tehnoloģijas, visus materiālus saņemot no šīs firmas. Atsevišķus materiālus Latvijā vispār neražoja, tos piegādāja no Vācijas 3-4 nedēļu laikā. Šā iemesla dēļ būtiska bija pareiza darbu plānošana, lai darbu izpildes grafiks nekavētos. Bija jāstrādā ar materiāliem, ar kādiem līdz tam nebija strādāts. Pirms ģipškartona sienu būvniecības tika organizēti semināri un „, KNAUF” pārstāvju konsultācijas par dažādiem sienu izbūves risinājumiem.

Jānis Krūmiņš:
„Šis noteikti bija mans līdz šim sarežģītākais projekts, kura realizācijā strādāju. Lielākais apjomu un nozīmīgākais atbildības ziņā. Tieši pirms bibliotēkas būvniecības biju ieguvis būvdarbu vadītāja sertifikātu un uzreiz man uzticēja uzņemties lielu daļu praktiskās atbildība par „Arčers” darba apjoma izpildi valstij tik nozīmīgā objektā. Tā bija liela atbildība, kas, manuprāt, tika izturēta godam.
Apzinos, ka dalība šāda objekta būvniecībā ir liels nākotnes bonuss. Nesen pagarināju savu būvuzrauga sertifikāta termiņu un manīju, ka tieku atzinīgi novērtēts kā profesionālis. Domāju, ka dalība Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesā ir teicams katra būvnieka profesionalitātes apliecinājums.”
 

Ģipškartona būvniecība sākas ar rasējumiem

Projektētāji Sandis Bērziņš un Pēteris Korics vadības grupai tika piesaistīti brīdī, kad sākās ģipškartona būvniecības darbi. Esošā projekta ietvaros bija nepieciešama vairāku jaunu modifikāciju izstrāde, ko uzticēja abiem jaunajiem speciālistiem, kuri sākumā strādāja kā projektētāji, bet vēlāk Sandis Bērziņš uzņēmās iniciatīvu koordinēt  visu „Arčers” ģipškartona konstrukciju  rasējumu izstrādes un saskaņošanas procesu. Ģipškartona projektu vajadzēja realizēt ātros tempos, tāpēc praktiskajiem darbiem piesaistīja papildus darbiniekus. Liela apjoma objektos, kur daudz iesaistīto būvnieku, process nav atkarīgs tikai no viena uzņēmuma, tāpēc arčeriešiem bija jārēķinās ar kopējo darbu virzību objektā, tā jāsamēro ar savu darba organizāciju un darba tempu

Sandis Bērziņš:
„Objekta ģipškartona karkass ir 25 000 m2  liels, bet mūra konstrukcijas apmēram 10 000 m2. Tātad ģipškartona plāksnes tur kopumā ir ap 75 000 m2 . Nezinātājiem var paskaidrot, ka bibliotēkā no ģipškartona tika būvētas lielākā daļa starpsienu jeb nenesošo sienu.”

Pēteris Korics:
„Projekta realizācijai visi materiāli tika ražoti pēc konkrētiem standartiem. Izgatavotājs jau bija norādījis, kādus materiālus izmantot, kādi nosacījumi jāievēro montāžas laikā, noteicis jau konkrētu mezglu risinājumus – paredzējis un aprakstījis precīzus darba izpildes parametrus, lai pēc iespējas pareizi tiktu realizēts projekts. Darbus uzsākot, piemēram, bijām gatavi katrai sienai paši rasēt pretskatus, taču darba procesā izrādījās, ka tas nav nepieciešams.”


Ģipškartona konstrukciju būvniecība kopumā objektā ilga 3 gadus. Procesa laikā  Sandim un Pēterim pievienojās vel divi projektētāji – Tatjana Voskresenska un Kristaps Lejiņš. Izvaicāts par tā perioda darba specifiku, Sandis uzsver, ka tik sarežģītā un apjomīgā procesā galvenais ir iepriekš izdomāt un vēlāk stingri pieturēties pie darba organizācijas pamatprincipiem, jo galvenās problēmas rodoties, nemitīgi vai pēkšņi mainoties pašai darba izpildes sistēmai. Protams, ka realitātē nekad tā nenotiekot, jo  no neparedzētām situācijām simtprocentīgi nav iespējams izvairīties, bet tieši tās radot papildinājumu pieredzei, ko var izmantot nākamajos darbos.


Attēlā no kreisās - Pēteris Korics, Tatjana Voskresenska un Sandis Bērziņš.

Katrs sarežģījums – izaicinājums pacietībai un zināšanām

Pēteris Korics:
„Kā piemēru sarežģītām situācijām gribu minēt ģipškartona konstrukciju rasējumu izstrādi labierīcību telpām, jo ļoti skrupulozi bija jāseko līdzi visu esošo komunikāciju un griestu augstumiem, kas šajās vietās bija mainīgs. Izaicinājums mums bija arī kāpņu telpas ar daudzajām lūkām un nišām, kas sarežģīja sienu izbūvi. Bija situācijas, kad par pāris cm mainoties sienu augstumam, bija jāmaina viss attiecīgās konstrukcijas risinājums, jo sienas konstrukcija vairs neatbilda ražotāja pārbaudītajiem standarta parametriem, līdz ar to šādu konstrukciju nedrīkstēja izbūvēt.”

Sandis Bērziņš:
„Par spīti tam, ka ģipškartona starpsienu izbūvē bija jāvadās pēc speciālām normām, bija gadījumi, kad projektu vajadzēja papildināt – bija jāmaina komponentes un jāievieš neparedzētas modifikācijas. Tas nav nekas neierasts, jo mēs, būvnieki, darām arī radošu darbu, kad iespējami labākā gala rezultāta sasniegšanai, projektā nepieciešams ieviest papildinājumus vai uzlabojumus. „

Pēteris Korics:
„Gana sarežģīta darba zona, manuprāt, bija  pagraba stāvā izvietotā ventilācijas sistēma, kas aizņēma lielu platību. Tur bija jāpielieto citi risinājumi, jo tās vairs nebija ģipškartona konstrukcijas, bet sendvičpaneļi, kuru projektēšana ir atšķirīga. Pēc šādu darbu paveikšanas paliek gandarījums, ka ar visu ir izdevies tikt galā.”
 
Bez ģipškartona starpsienām un sendvičpaneļiem puišiem no nulles vajadzēja projektēt arī metāla konstrukcijas. Šādu nepieciešamību oriģinālprojektā neviens nebija paredzējis, bet izrādījās, ka tas nemaz nav tik vienkārši, jo konstrukcijas veidoja tūkstošiem metāla detaļu, no kurām katra bija citāda.
Sandis Bērziņš:
„Tieši sarežģītāko darbu izpilde pēcāk radīja  vislielāko gandarījuma sajūtu. Piemēram, es ilgu laiku veltīju dūmu nosūces sistēmas projektēšanai, bet tas atmaksājās! Jo līdz ar to  visas detaļas varēja pasūtīt  pēc konkrēti norādītajiem izmēriem un vēlāk nekas nebija jāpārtaisa. Atlika tik sametināt un uzstādīt.”
 
Varētu rasties jautājums – kādas būvniecības procesā veidojas attiecības ar ēkas arhitektu un citiem projektētājiem, tik bieži ieviešot projektā neparedzētus risinājumus?
 
Sandis Bērziņš:
„Uzskatu, ka sliktākais, kas var būt, ir noklusēt problēmu, par to nerunāt. Par šādiem jautājumiem  būvniekiem obligāti jārunā, jādiskutē ar arhitektu un kopīgi jārod risinājums. Perfekta projekta nekad nav bijis un nebūs, jo būvniecības process vienmēr parādīs lietas, kas jāpapildina, jāmaina vai jākoriģē.”
 
 

Uzraudzība, uzraudzība un vēlreiz uzraudzība...

Arī projektētāji atzīmē faktu, ka viss būvniecības process kopumā un atsevišķas tās pozīcijas tika rūpīgi uzraudzītas un katrs darba rezultāts pārbaudīts. Katrai mazākajai skrūvītei pārbaudīta atbilstība „KNAUF” katalogam, kas pirmajā brīdī varējis šķist pārspīlēti, taču, procesam virzoties uz priekšu, ātri vien nākusi saprašana, ka tieši rūpīgās pārbaudes  un precīzā dokumentēšana ir garantija teicama darba rezultātam. Turklāt objektā tika ieguldīti milzīgi gan valsts budžeta, gan ES finanšu līdzekļi, tāpēc nevarēja būt ne runas ne par kādām atkāpēm no standartiem.

Sandis Bērziņš:
„Šis ir līdz šim lielākais objekts, kas Latvija būvēts, darbus strikti organizējot pēc Eiropas standartiem. Parasti lēmumus par ļoti nelielām izmaiņām projektā uzreiz ir tiesīgs pieņemt būvdarbu vadītājs. Taču bibliotēkas būvniecības procesā bija jārēķinās , ka katras detaļas saskaņošanai un lēmuma pieņemšanai paies ilgs laiks. Piemēram, citā objektā lēmumu  sienas pārbīdei  par dažiem cm pieņems būvdarbu vadītājs, bet es gaidīju vairākas nedēļas, kamēr saskaņoju rasējumu  vienas tualetes sienas pārbīdei  par 5 cm. Katrām izmaiņām, kas ietekmēja projekta realizācijas izmaksas, bija jāgatavo argumentēts izmaiņu pieprasījums. Kamēr to izskatīja, dažkārt pagāja divi vai trīs mēneši. Taču tik lielā, apjomīgā objektā no tā nevar izvairīties.”

„Arčers” projektētāji atzinīgus vārdus velta starptautiskajam būvuzraugam „Hill International”. Viņuprāt, uzraugs bijis uzdevuma augstumos un darbu veicis ļoti profesionāli. Visiem bijuši skaidri nosacījumi, kas jāievēro un būvuzraugs kontrolējis, kā tas tiek darīts. Standarta risinājumos problēmu neesot bijis. Galva bijusi jāpalauza, sastopoties ar nestandarta problēmām, taču arī tām vienmēr atrasti veiksmīgi risinājumi.

Sandis Bērziņš:
„Kā citādi, ja visi iesaistītie cilvēki, bija sava amata profesionāļi un katru problēmu, katru nestandarta sarežģījumu uztvēra kā izaicinājumu savai profesionālajai varēšanai! „

 

Stikla kalna iestiklotāji

Kā zināms, ēkas arhitektūras risinājums sasaucas ar latviešu kultūrai nozīmīgo, Raiņa iedvesmoto, stikla kalna idejisko veidolu. Uzlūkojot jaunbūvi no ārpuses, protams, tā vizuālo unikalitāti visupirms rada iespaidīgā apjoma stikloto fasāžu risinājumi, atbilstoši ēkas veidolam,  kuru uzstādīšanā  nozīmīgu darba apjomu paveica uzņēmuma „Arčers” stikloto būvkonstrukciju montēšanas profesionāļi projektu vadītāja Gata Brēķa virsvadībā.

 

Lūk, ko par jaunbūvē izmantoto stiklu intervijā laikrakstam „Sestdiena" 2014.gada septembrī teica  arhitekts Gunārs Birkerts:
„Daudzi sagaidīja, ka ēkā būs daudz stikla, ka viss būs caurspīdīgs, runāja, ka būvēs siltumnīcu un visi tur varēs izcepties. No Daugavas puses ēkas siena izskatījās tumša, nevarēja redzēt stiklu, nesaprata, ka ēkai ir jumts un divas fasādes, ka jumts ir no metāla, bet fasādes no stikla. Speciāli radīja stiklu, kas neatstaro, tas nav kā vīna glāzes stikls. Tas ir opaque. Tam neredz cauri. Stikla pakete sastāv no divām īpaši apstrādātām stikla plāksnēm, starp kurām ir gaisa izolācijas slānis. Viena plāksne aizmugurē ir krāsota. Viss ir ļoti pārdomāts. Ar stiklu es domāju stila gabalu. Un stikla kalns nav kā ar sniegu apsnidzis, balts, ko visi sagaidīja, nē. Liels stikla gabals ir zaļš. Tāpēc zaļais tonis ir klāt. Turklāt tas visu dienu tāds nav, mainās atkarībā no saules novietojuma debesīs. Tās ir laika zonas, kas maina ēkas izskatu.” ( No intervijas laikrakstā „Sestdiena”, 2014.gada 5-11.septembris).

 

Tāpat kā kolēģi būvnieki, arī Gatis Brēķis  uzsver, ka pirms praktiskā darba bija dokumentācijas sagatavošanas un koordinēšanas periods - visu konstrukciju saskaņošana un rasējumu izstrāde. Šis darbs tika veikts kopā ar speciālistiem, kuri pārbaudīja pieļaujamās slodzes, kurām jānotur konstrukcijas.

Gatis Brēķis:
„ Mūsu uzdevums bija dzīvē realizēt projektā ietverto arhitekta vīziju – izdomāt, kā to izdarīt, sagatavot visus nepieciešamos rasējumus, sīki izstrādājot katru detaļu. Projekts  tika iesniegts pasūtītājam izvērtēšanai. Tikai pēc rasējumu apstiprināšanas varēja sākties būvniecība. Bibliotēkas projekta īstenošanai vēl tika izgatavots ēkas mazais makets, kas 1:1 atbilda oriģinālam. Tas palīdzēja labāk saprast, kā realitātē varētu notikt projektā un rasējumos izstrādātie darba procesi un kāds varētu būt praktiskā darba rezultāts.”


"Arčers" stikloto konstrukciju projektu vadītājs Gatis Brēķis

 

Jāmācās arī pieredzes bagātajiem

„Arčers” speciālistu  veikums ir ēkas stiklojums Pārdaugavas pusē un celtnes specifiskā spice. Gandrīz viss – stiklā, taču pats stiklotais materiāls nav ražots Latvijā. Tas tika importēts, šeit sagriezts, salīmēts un tikai tad izmantots ēkas konstrukcijā.

Gatis Brēķis:
„Ikvienai stiklotajai būvkonstrukcijai ļoti būtisks parametrs ir termovadīšana, kas tik lielai un sarežģītai būvei kā bibliotēka, ir divtik svarīgi. Jāņem vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos tai ziemā ēkā jānodrošina siltums, bet vasarās kondicionēšana, kas lielām telpām rada lielas izmaksas. Lai ēkas eskspluatācijā ilgtermiņā šīs izmaksas varētu mazināt, tika lietoti īpaši, Latvijā līdz šim neizmantoti, stikloto konstrukciju veidi. Tā kā mums nebija attiecīgas darba pieredzes ar tām, uzstādīšana bija sarežģīta. Tika pieaicināti vācu kompānijas „Schȕco” ( izgatavoja alumīnija profilus, no kuriem pēc tam savā ražotnē gatavojām konstrukcijas) pārstāvji gan no Vācijas, gan Latvijas pārstāvniecības, kas mūsu darbiniekus apmācīja un sniedza tehnisko atbalstu. Stiklotās alumīnija konstrukcijas bija jātestē laboratorijā Vācijā, lai būtu pārliecība gan mums, gan būvniecības ģenerāluzņēmējam, ka šie veidojumi atbilst visām tām izvirzītajām prasībām.”

 

Stikloto konstrukciju uzstādīšanas darbus veca 45 cilvēku liela „Arčers” komanda. Lieti noderēja samērā lielā iepriekšējā pieredze stikloto konstrukciju uzstādīšanā Skandināvijā, taču Gatis atzīst, ka bibliotēkas jaunbūvei bija arī sava, līdz šim nekur citur neiepazīta, specifika.

Gatis Brēķis:
„Gatavus speciālistus tādiem darbiem atrast no malas nav viegli, visu nepieciešamo mācām cilvēkiem paši. Katrs objekts ir citādāks un nav daudz tādu, kur apgūt visas fundamentālās pamata zināšanas stikloto būvkonstrukciju uzstādīšanā. Šajā darbā ļoti svarīgi ir ievērot un precīzi izpildīt katru montāžas darbu posmu. Būvniecībā vispār nedrīkst kļūdīties nevienā posmā, jo tas rada ķēdes reakciju – cietīs katrs nākamais būvniecības darbu izpildītājs. Un īpaši sāpīgi tas izvēršas tad, ja kļūdās stikloto konstrukciju uzstādītāji. Ir ļoti daudz sīku detaļu, kas jāsalīmē, precīzi jāizurbj caurumi. Tāpēc trīs mūsu darbinieki regulāri kontrolēja un meklēja t.s. cilvēcīgā faktora dēļ pieļautās kļūdiņas, lai visi konstrukciju uzstādīšanas darbi tiktu paveikti maksimāli precīzi. Katrai kopējās komandas grupai bija savs konkrēts darbs -  vieni skrūvēja profilus, otri līmēja un grieza gumijas, trešie lika iekšā stiklus. Katrā komandā bija manis iepriekšminētais cilvēks, kas pārraudzīja darbu izpildes kvalitāti un precizitāti.”

 



 Acis darba izbijās, bet viss beidzās labi

Tā dēvētie „stiklinieki” objektā kopumā strādāja apmēram 2,5 gadus, uzstādot ēkas gan iekšējās, gan ārējās konstrukcijas. Gatis atzīst, ka ārējo konstrukcija montāža noteikti bijusi sarežģītāks process, jo iekšējie risinājumi, kaut ar zināmām novitātēm, tomēr pieskaitāmi standartam.

Pēc Gata aplēsēm, mūsu uzņēmuma speciālisti nodrošināja apmēram 9000 m2  stikloto konstrukciju uzstādīšanu no visiem ēkā izmantotajiem stiklotajiem būvelementiem.

Gatis Brēķis:
„Ieguvām milzīgu profesionālo pieredzi. Ir daudz atmiņu - arī tādu, par kurām šobrīd jau var pasmaidīt, bet tobrīd radīja citas emocijas. Piemēram, kad  uzzinājām, ka mums no stiklotajām  konstrukcijām būs jābūvē arī pats ēkas tornis, bijām mērenā stresā – kā to vispār var izdarīt? Tas šķita sarežģīti. Taču konstruktori visu veiksmīgi uzrasēja, ražotājs precīzi izgatavoja, un mēs ēkas smaili iestiklojām necerēti ātri. Gala beigās izrādījās, ka tieši torņa stiklošana bija visvienkāršākā.”

 

Publiski pieejamie dati  par jaunceltnes parametriem
( izmantotie avoti :
www.lnb.lv un „Nacionālās Būvkompāniju apvienības” dati)

Ēkas kopējā platība – 40 455 m2
Apbūvējamā platība – 8590 m2
Augstums – 68 m jeb 13 stāvi, ieskaitot pagrabstāvu
Ēkas kubatūra – 263 000 m3
Ēkas konstruktīvā shēma – monolīta dzelzsbetona ēka, apšūta ar stikla paneļiem un nerūsējošā tērauda plāksnēm.
Gaisa apmaiņa ēkā – 2 reizes stundā
Visi bibliotēkas pakalpojumi pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Īpaši aprīkotas darba vietas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Ēka sadalīta piecās lielās zonās – publiskajā, lasītāju, krātuvju, darbinieku un tehniskā nodrošinājuma zonā

Daži interesanti fakti par ēkas būvniecību ( „Nacionālās Būvkompāniju apvienības” infografika
)

 


 

Nozīmīgu darba apjomu apakšuzņēmēja statusā jaunbūves būvbedres sagatavošanā paveica ar būvkompāniju "Arčers" saistītais uzņēmums - ceļu būves kompānija "Binders".

2009.gada martā tā pabeidza topošāsLatvijas Nacionālās bibliotēkas būvbedres rakšanu, bet betonēšanas darbu laikā turpināja nodrošināt gruntsūdens pazemināšanu būvobjektā.

"Binders" kopumā veica zemes darbusapmēram 70 000 m3 apjomā, vēl apmēram 5 500 m3 zemes darbus paveica, stiprinot ēkas pamatus.


 

 

Vairāk foto ŠEIT

Arčers